Emocijas
Emocijas (franču: émotion, latīņu: emovere — ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.[1][2] Emocijas ir cieši saistītas ar indivīda aktuālajām vajadzībām. To psiholoģiskais pamats — daudzveidīgi iedzimti centrālās nervu sistēmas un psihes pašregulācijas mehānismi, kas vienkāršoti, stereotipiski atspoguļo indivīda attieksmi pret problēmsituācijām. Emocijas ļoti spēcīgi ierosina vai kavē centrālās nervu sistēmas un visa organisma enerģētisko un funkcionālo rezervju mobilizēšanu un izmantošanu indivīda aktuālo vajadzību apmierināšanai.
Emocijām ir liela nozīme cilvēku savstarpējā saskarsmē. Tiek uzskatīts, ka cilvēku domāšana visu laiku svārstās starp loģiku un emocijām. Dažreiz virsroku gūst veselais saprāts, dažreiz cilvēki ļaujas emocijām.
Emocijas un jūtas
[labot | labot pirmkodu]Termini ‘emocijas’ un ‘jūtas’ tiek izmantoti, lai runātu, rakstītu, spriestu par cilvēku emocionālo sistēmu. Lai gan šie vārdi ir sinonīmi,[3] tomēr dažreiz tiek izmantots atšķirīgs šo terminu lietojums. Piemēram, psiholoģijā tie tiek uzskatīti par diviem atšķirīgiem jēdzieniem. Psiholoģijā jūtas tiek definētas kā ilgstoši emocionāli procesi, kas nodrošina cilvēka attieksmi pret sevi, citiem un sabiedrību,[4] savukārt emocijas ir cilvēka psihes regulācijas procesi, kas nodrošina rīkoties mērķtiecīgi un norāda uz notikušā subjektīvo nozīmīgumu, saistot izziņu procesus un personības struktūru.[5] Lai gan liela daļa valodnieku uzskata, ka nav nepieciešams atšķirt šos divus terminus vienu no otra,[6] ir arī valodnieki, kas uzskata, ka šie termini ikdienas sarunvalodā nav viens un tas pats.
Emociju pētīšana
[labot | labot pirmkodu]