Grafika
Grafika (grieķu: γράφω (grafo) — 'zīmējums, rasējums, raksts') ir tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus. Mākslas tēli vai elementi tiek attēloti uz plaknes ar līnijām un melnbalto laukumu attiecībām, izmantojot papīru kopā ar zīmuļa, ogles vai tušas palīdzību.
Galvenie grafikas izteiksmes līdzekļi ir līnija un melno un balto laukumu savstarpējās attiecības, ietverot svītras un plankumus. Ar to palīdzību iespējams panākt arī tonālās gradācijas.[1] Atšķirībā no gleznojumiem, kuros visa kompozīcijas plakne parasti tiek nosegta ar krāsu, veidojot toņos savstarpēji niansētus un saskaņotus laukumus, grafikā dominē kontrastējošas attēla laukumu un tumšo līniju attiecības pret papīra, retāk auduma vai cita materiāla gaišo, visbiežāk balto virsmu. Ar krāsu nosegtā fona plakne grafikā var palīdzēt radīt gan attēla telpiskuma škietamību, gan izcelt plakanību. Šīs īpatnības neizslēdz daudzkrāsainību — pastāv grafikas veids kā krāsainā grafika. Grafikā liela nozīme ir ornamentam un burtveidolam.
Grafikas veidi
[labot | labot pirmkodu]Grafikas tehnika ir dalāma divās pamatgrupās: zīmējuma tehnikā, kurā izmanto grafīta, kokogles vai tušas tehnikas un poligrāfiskā jeb grafikas iespiedtehnikā — novilkuma tehnikā, ar kuras palīdzību attēlus var pavairot.
Pēc funkcijām tiek izšķirti vairāki grafikas veidi: stājgrafika, grāmatu grafika, ekslibris, plakāts un dizaina jeb lietišķā grafika. Īpaši nodalīts grāmatu grafikā ir novirziens — karikatūra.[1]
Stājgrafika
[labot | labot pirmkodu]Tie ir mākslas darbi jebkurā tehnikā, kuros mākslinieks jeb grafiķis izsaka savas jūtas, pārdomas vai pašu sevi, kā arī savu pasaules redzējumu. Melnbaltās stājgrafikas papīra lapas ir grafiķa iecerētas un nereti tehniski ļoti sarežģīti tapušas kompozīcijas, kas domātas skatītāja vērtējumam un uztverei. Tas var būt gan zīmējums, tušas mazgājums vai gravīra.
Ekslibris
[labot | labot pirmkodu]Tas ir mākslas darbs — grāmatzīme, mākslinieciska grāmatas īpašuma zīme, ko grafiķis veido kādam īpašniekam. Ekslibris tiek gatavots kādā no novilkuma tehnikām.
Plakāts
[labot | labot pirmkodu]Tas ir viens no jaunākajiem grafikas mākslas veidiem, kur grafiķis izmanto gan grafiskos tēlošanas līdzekļus un materiālus kā līniju, laukumu, papīru, tā arī gleznieciski dekoratīvos līdzekļus, piemēram, krāsu, fotogrāfiju, aplikāciju un tamlīdzīgi. Plakātu grafiku var iedalīt trijās lielās grupās:Politiskie plakāti, reklāmas plakāti un kultūras pasākumu (teātra izrāžu, izstāžu u.c.) plakāti.
Dizaina jeb lietišķā grafika
[labot | labot pirmkodu]Tā ir visciešāk saistīta ar praktisko dzīvi, ikdienā lietotiem priekšmetiem, kas var būt: etiķetes, ražotājfirmu zīmes, pastmarkas, uzlīmes, aploksnes, vēstuļu papīrs un citi. Tie tiek gatavoti kādā no novilkuma tehnikām.[2]
Karikatūra
[labot | labot pirmkodu]Tas ir galvenokārt poligrāfiski iespiests zīmējums, taču var būt izmantota arī kāda no grafikas iespiedtehnikām. Karikatūra var likt kā padomāt par nopietnām politiskām kļūdām, tā arī smieties par kādu muļķību. Dažas karikatūras, kas ir labsirdīgi, humoristiski zīmējumi, izraisa jautrību, bet var būt arī satīra jeb izsmejošā karikatūra, kas vērtē un nosoda. Par karikatūru sauc arī šaržu, kam raksturīgs uzsvērts pārspīlējums un visai nosacīta forma. Bieži karikatūra tiek papildināta ar tekstu, kam svarīga nozīme satura atklāsmē.[3]