Pāriet uz saturu

Marseļa

Vikipēdijas lapa
Marseļa
pilsēta
Marseille
Karogs: Marseļa
Karogs
Ģerbonis: Marseļa
Ģerbonis
Marseļa (Francija)
Marseļa
Marseļa
Marseļa (Provansa-Alpi-Azūra krasts)
Marseļa
Marseļa
Marseļa (Bušdirona)
Marseļa
Marseļa
Koordinātas: 43°17′47″N 5°22′12″E / 43.29639°N 5.37000°E / 43.29639; 5.37000Koordinātas: 43°17′47″N 5°22′12″E / 43.29639°N 5.37000°E / 43.29639; 5.37000
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Provansa-Alpi-Azūra krasts
Departaments Bušdirona
Dibināta ap 600. gadā p.m.ē.
Platība
  pilsēta 240,62 km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
  pilsēta 886 040
  blīvums 3 555/km²
  aglomerācija 1 734 277
Pasta indekss 13001-13016
Citi nosaukumi

Masālija (Μασσαλία)
(Senās Grieķijas laikos)
Masīlija (Massilia)
(Senās Romas laikos)
Marsiho, arī Marsilha
(provansiešu)

Marsella (spāņu)
Marsiglia (itāļu)
Mājaslapa www.marseille.fr
Marseļa Vikikrātuvē

Marseļa (franču: Marseille, izrunā: /maʁsɛj/) ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā pie Ronas upes grīvas. Francijas otra lielākā pilsēta (aiz Parīzes). Lielākā Francijas osta un lielākā osta Vidusjūras krastos. Pilsētas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs, bet apmēram 25% no iedzīvotājiem ir Ziemeļāfrikas izcelsmes. Pilsētu, īpaši tās ziemeļu rajonus, kuros galvenokārt apmetušies imigranti, uzskata par krimināli visbīstamāko Eiropā.[2] Pilsētā ir arī trešā lielākā ebreju kopiena Eiropā.

Pie Marseļas uz salas atrodas Ifas cietoksnis, kurā, pēc leģendas, bijis ieslodzīts grāfs Monte-Kristo. Francijas himna (Marseljēza) nosaukta pilsētas vārdā.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pilsētu ap 600. gadu p.m.ē. nodibina sengrieķu kolonisti no Fokejas (Phocaea) Jonijā un nosauc to par Masāliju (Μασσαλία). 49. gadā p.m.ē. pilsētu ieņem Cēzara leģioni un iekļauj Romas impērijā. Romieši pilsētu sauca par Masīliju (Massilia).

13. gadsimtā Marseļa kļuva par neatkarīgu republiku. 1423. gadā pilsētu izposta aragonieši. 1481. gadā Marseļa tiek iekļauta Francijas sastāvā.

19. gadsimtā Marseļa kļūst par modernu ostu. Tās attīstībai lielu impulsu deva Suecas kanāla attīstība un Francijas koloniālie iekarojumi.

1934. gadā Marseļā IMRO teroristi atentātā nogalināja Dienvidslāvijas karali Aleksandaru I un Francijas ārlietu ministru Luiju Bartū. Tas bija pirmais atentāts pasaulē, kurš uzņemts ar kinokameru.

Izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Marseļā ir izvietotas fakultātes trijām Eksas—Marseļas Universitātes sastāvā ietilpstošām universitātēm:

  • Eksas—Marseļas Universitāte I — Provansas Universitāte
  • Eksas—Marseļas Universitāte II — Vidusjūras Universitāte
  • Eksas—Marseļas Universitāte III — Pola Sezāna Universitāte

Marseļā atrodas arī četras "Lielās skolas" (franču: grandes écoles), kuras formāli atrodas ārpus Francijas universitāšu sistēmas, bet ir tuvas tām pēc funkcijām un prestiža.

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Marseļā dzimuši:

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Populations de référence 2023.
  2. «Kriminālais tūrisms: kā es izdzīvoju Eiropas bīstamākajā pilsētā». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-07-11.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]