Pāriet uz saturu

Paleogēns

Vikipēdijas lapa
Paleogēns
65.5  23.03 miljoni gadu
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 26 % apjoma
(130% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 500 ppm
(2 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā ap 18 °C
(4 °C virs mūsdienu līmeņa)

Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām). Nogulumiežu komplekss, kurš atbilst šim laika posmam, tiek saukts par paleogēna sistēmu. Senāk paleogēns un neogēns tika apvienoti vienā — terciāra periodā. Paleogēns tiek dalīts 3 epohās: paleocēnā (10,0 mlj. gadu), eocēnā (22,1 mlj. gadu) un oligocēnā (10,9 mlj. gadu), kuri savukārt tiek sadalīti dažādos laikmetos.

Periods ir nozīmīgs ar zīdītāju attīstību no mazām formām līdz daudzveidīgu dzīvnieku lielām grupām, sākot ar krīta—terciāra masveida izmiršanu, kas iezīmēja iepriekšējā krīta perioda beigas.

Paleogēna sistēmas dalījums

[labot | labot pirmkodu]

Paleogēna sistēmu iedala 3 nodaļās un 9 stāvos:[1]

Periods (sistēma) Epoha (nodalījums) Laikmets (stāvs)