Seuta
| Seuta | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Ciudad Autónoma de Ceuta | |||
|
| |||
| |||
 | |||
| Koordinātas: 35°53′18″N 5°19′5″W / 35.88833°N 5.31806°WKoordinātas: 35°53′18″N 5°19′5″W / 35.88833°N 5.31806°W | |||
| Valsts |
 Spānija | ||
| Autonomā pilsēta |
 Seuta | ||
| Dibināta | 7. gadsimts p.m.ē. | ||
| Autonomijas statuss | 1995. g. 14. marts | ||
| Administrācija | |||
| • Tips | Spānijas autonoma pilsēta | ||
| • Prezidents | Huans Hesuss Vivass Lara | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 19,3 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2025)[1] | |||
| • kopā | 83 595 | ||
| • blīvums | 4 058/km² | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Seuta Vikikrātuvē | |||
Seuta (spāņu: Ceuta, izrunā: [ˈseu̯.ta], tarifitu berberu: ⵙⴰⴱⵜⴰ / Sabta, arābu: سَبْتَة / Sabtah) ir Spānijai piederoša pilsēta Vidusjūras (Alvoranas jūras) dienvidrietumu krastā Alminas ragā. No pārējās Spānijas teritorijas to atdala Gibraltāra šaurums. Pilsētai ir speciāls autonomas pilsētas statuss un tā neietilpst nevienā no autonomajiem reģioniem.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Seutas stratēģiskais izvietojums padarījis pilsētu par daudzu kultūru tirdzniecības un militārajām krustcelēm. Pirmās cilvēku klātbūtnes liecības datējamas ar 250 000 gadu senu pagātni. Pirmo apmetni ap 7. gadsimtu p.m.ē. Katedrāles zemesšaurumā izveidoja feniķieši, 5. gadsimtā p.m.ē. tā bija Kartāgai piedroša pilsēta, kuru sauca par Abilu (